LR Tīslītu ministrejis
Vaļsts volūdys centrs
2008 Reiga–Rēzekne
Izdūts sadarbeibā ar bīdreibu „Latgolys Studentu centrs”
Paļdis par paleigu Latgolys regiona atteisteibys agenturai
Piec daudz vysaidu aizlīgumu godu latgalīšu rokstu volūda nu 2001. goda septembra ir aizsorguota ar lykumu – Latvejis Republikys Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. punkts nūsoka: “Vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.”
Latgalīšu rokstu volūda ir bejuse stypra i izturiejuse laika puorbaudi. Jei myusu dīnuos atdzymst nu jauna, partū ka latgaliski niu roksta i vacuokuo, i videjuo, i jaunuo paaudze.
Garais puorruovums rokstu volūdys lītuošonā i nasakuortuotuos raksteibys normys ir kaviejušys juos atteisteibu. Volūda, kas nateik kūpta rokstūs, navar atsateisteit pylnvierteigi. Kab nūdrūšynuot kvalitativu latgalīšu rokstu volūdys lītuojumu, ir vajadzeiga rokstu volūdys normu kodifikaceja. Tū ir aplīcynuojuse ari īprīkšejūs godu dasmytu pīredze.
Deļtuo vajadzēja pabeigt latgalīšu raksteibys reformu, kurei Dr. phil. Pītera Stroda vadeibā tyka īsuokta 20. godu symta 30. godūs, izstruodojūt golvonūs raksteibys i gramatikys pamatprincipus, kai ari dūmojūt par cytom pakuopiniski veicamom izmaiņom.
P. Stroda reformys mierkis beja tyvynuot raksteitū vuordu tautā runuotajam. 1934. gods izjauce itūs nūdūmus. Ari vāluokuos godu desmitis latgalīšu raksteibys saglobuošonai i atteisteibai nabeja lobvieleigys.
Piec kara latgalīšu rokstu volūda beja dzeiva trimdā – tī tyka izdūta gramatika i pareizraksteibys vuordneica, saraksteits daudz cytu gruomotu, izdūtys avīzis i žurnali. Latvejā latgalīšu rokstu volūdys lītuošona gaisa vys vaira i vaira, cikom 60. godu beiguos tyka puortraukta gondreiž piļneibā. Latgaliskū vuordu Latgolā turēja dzeivu latgalīšu saimē i Romys Katuoļu Bazneicā.
Īsasuocūt Atmūdai i latgaliskajim izdavumim atsagrīžūt dzimtinē, Latgolys inteligencis puorstuovi atsuoce dorbu pi latgalīšu rokstu volūdys normiešonys. Prof. Ontuona Breidaka vadeibā tyka daudzi sprīsts par latgalīšu raksteibu i izstruoduoti golvonī juos principi, kuri ir pamatā Jura Cibuļa i Lidejis Leikumys latgalīšu lementaram (1992) i latgalīšu vuiceibu gruomotai “Vasals!” (2003).
Raksteibys puormainis sabīdreiba vysod pījam cīši jiuteigi. Ari itymā reizē pret reformom beja navīnaida attīksme. Golvonais diskuseju objekts izaruodeja jau nu P. Stroda ortografejis komisejis darbeibys laika aktualais pīduovuojums divskani [uo] raksteit kai uo.
Aizasteiguši godi, nūsamainejušys paaudzis, myužeibā aizguojs prof. Ontuons Breidaks, prof. Vitolds Valeiņs, dzejnīks Andris Vējāns, Latgolys kulturys darbinīks Jōņs Cybuļskis, filologs Viktors Vonogs i daudzi cyti vacuokuos paaudzis kulturys i izgleiteibys dorba entuziasti, kurim eistyn beja svareiga latgalīšu raksteibys sakuortuošona.
Tok jūs suoktais dorbs īt iz prīšku. 2003. godā piec Latgolys Studentu centra rūsynuotuos diskusejis par vīnuotys latgalīšu pareizraksteibys vajadzeibu pi LR Tīslītu ministrejas Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis tyka izveiduota Latgalīšu raksteibys apakškomiseja itaidā sastuovā: volūdneica Dr. philol. Anna Stafecka (komisejis prīšksādātuoja), prīsters Lic. theol. Edgars Cakuls, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys vadeituojs Jōņs Eļksnis, Dr. philol. Skaidreite Kalvāne, volūdneica Dr. philol. Lideja Leikuma, dzejneica Anna Rancāne, diplomats i volūdnīks Dr. philol. Aļberts Sarkaņs, Dr. philol. Ilze Sperga (komisejis sekretare), volūdneica Dr. philol. Anna Vulāne, Latgolys Studentu centra vaļdis prīšksādātuoja Ilona Zaiceva.
Komisejis aizdavums beja pabeigt latgalīšu raksteibys reformu. Jei suoce dorbu 2003. goda junī. Diskusejuos i kompromisu mekliejumūs komiseja struoduoja vairuok godu.
Skaiteituoju viertejumam niu teik nūdūti Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi, kuri tyka pījimti i apstyprynuoti LR Vaļsts volūdys centrā 2007. goda 28. septembrī.
Sevkura normātuo rokstu volūda ir kompromisa variants – storp īrostū i maineigū, storp dzeivuos volūdys izlūksnem i rokstu valodys tradiceju. Ari itī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi nav izjāmums.
Raksteibys nūsacejumi, seviški gramatiskūs formu pareizraksteiba, ir baļsteiti latgaliskūs izlūkšņu pietejumūs. Kab nūsaceit raksteibys normys, ir apzynuoti volūdys paruodeibu plašuoka lītuojuma areali, raugūt jimt vārā i tautā runuotuos volūdys daudzveideibu. Partū vairuokūs gadīņūs raksteibā ir pīļauti normu varianti.
Latgalīšu rokstu volūda īt iz prīšku, jei atsateista i izamaina – kai sevkura dzeivuo volūda. Deļtuo ar laiku var rastīs vajadzeiba precizēt kaidus nūsacejumu punktus. Kotru, kam nav vysleidza, kaida byus latgalīšu rokstu volūda laikūs iz prīšku, prosom viereigi īsapazeit ar latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumim i izsaceit sovus prīšklykumus, kas paleidzātu juos normu pylnveiduošonā.
Pīzeimis i īsacejumus syutit komisejis sekretarei Ilzei Spergai.
E-posta adrese: ortografeja@gmail.com
Ituo izdavuma elektroniskū verseju meklejit sātyslopā www.lakuga.lv
Latgolā jau vaira kai 250 godu turim sovu raksteibys tradiceju. Pyrmuo da myusu dīnu saglobuotuo latgalīšu gruomota Evangelia toto anno.. ir izdūta Viļņā 1753. godā.
Ituos raksteibys rasšonūs nūsacēja viesturiskuo situaceja. Niulenejuo Latgola beja ar vaļsts rūbežu nūškierta no puorejuos latvīšu apdzeivuotuos teritorejis.
Latgalīšu raksteibys īsuocieji i pyrmūs gruomotu autori ari beja nu cytys tauteibys – leitovīši i pūļi. Jūs aizsuoktuo raksteibys tradiceja, kas beja stihiska – bez apzynuotys normeišonys – guoja iz prīšku vaira kai symtu godu.
Tikai 19. godu symta beiguos – 20. godu symta suokuos roduos inteligence nu pošu latgalīšu vyda, kas saprota normātys rokstu volūdys vajadzeibu. Tai ka leluokuo daļa nu itūs kulturys darbinīku beja studiejuse svešuos volūduos, jim beja gryuts, bīži viņ navarami izasaceit rakstiski sovā muotis volūdā, partū ka gruomotu volūda i jūs dzymtuos izlūksnis beja stypri atškireigys. Tū labi ir paruodejs rakstnīks Ontons Rupaiņs romanā Tauta grib dzeivōt (57.–58. lpp.).
Nikodems Rancāns, nūsagērbis kraklā, meicejōs ar celim uz krāsla un ar alkyunem uz golda kai uz sīna vazuma. Tai jys beja meicejīs bērneibā, kod mōte jū mōceja skaiteit pōtoru grōmotā. Tok mōte raksteit dzymtā mēlē namōceja, un nivīnā školā tō namōceja. Dzymtā mēlē ņyu beja jōsamōca Nikodemam pošam trejsdesmit godu vacumā.
– Brīsmeigi nūkavāts pīnōkums! – dūmōja sevī Nikodems. Tūmār šys pīnōkums beja tikai sirds līta, jō dzymtā mēlē nivīns raksteit napraseja. Vysa sarakste ar īstōdem nūtyka krīvu mēlē. Goreigī prīkšnīki latvīšu mēles nasaprota, un eistī rodi raksteja jam vēstules krīvu burtim voi drukōtim latiņu literim.
Vīneigi daži latvīšu prīsteri, kas krōja tautas dzīsmes, raksteja dzymtā mēlē, bet ari jūs vēstules izavēre kai orumi leidumā – sastreipōtas, lobōtas un apraksteitom molom. Taidus kašņōju- mus kai vystu nogim prota ari Rancāns.
Trasuns un Smeļters gudrōja, kai byutu pareizōk raksteit, bet Rancāns dūmōja, ka ir pareizi tai, kai tauta runoj. Kotrā draudzē ļaudis runoj sovaidōk, bet vysim jim ir taida pat dvēsele. Voi varakļōnīšu dvēsele lobōka par rogovkīšu dvēseli? Tū zyna tikai Dīvs.
.. Streidi par pareizū izrunu kavēja pasōkt raksteišonu dzymtā mēlē.”
Apzynuota latgalīšu raksteibys normeišana aizasuoce tik 20. godu symta suokuos, i tys pa eistam beja sarežgeits mekliejumu laiks. Tik 1904. godā beja atcalts vaira kai 40 godu garais latgalīšu drukys aizlīgums, kas lelā mārā beja aizkaviejs tuo laika Vitebskys gubernis latvīšu drukuotuo vuorda atteisteibu.
18. godu symta beigu i 19. godu symta pyrmuos pusis latgalīšu gruomotu raksteiba i volūdys izteiksmis tradiceja guoja pa pyrmuos da myusu dīnu saglobuotuos latgalīšu gruomotys „Evangelia toto anno..” nūspraustū ceļu, goreigajā literatūrā itei tradiceja beja dzeiva pat vēļ 20. godu symta suokumā.
Kab izzynuotu, kai latgalīšu raksteiba izavēre vaira kai pyrma 250 godu, nadaudz īsavērsim jau pīmynātajā gruomotā „Evangelia toto anno..”
1753. godā nūdrukuotī evangeleju tulkuojumi kūpā ar nadaudzom lyugšonom ir nalela gruomateņa, tei ir īspīsta antikvā piec pūļu tuo laika raksteibys parauga. Tekstā ir diakritiskuos zeimis ‘i ̂, par kurom gruomotys beiguos paskaidruojumā (Informatio de accentu) ir saceits, ka gravis lykts iz taida vokaļa, kuru izrunojūt, tū valk, pīmāram, tàws, sàta. Jumteņš (paskaidruojumā saukts par cirkumfleksu) nūruoda, ka patskaņs juoizrunoj meiksti, pīmāram, dêwe juoizrunoj kai diewe. Tekstā jumteņš gondreiž vysod lykts lokativa golūtnē, pīmāram, treszâ, sowâ teyrumâ.
Divskaņu [ai], [ei] [oi] un [ui] ūtrais komponents atveidots ar y, pīmāram, ayz (27), gayſme (47), teyri (33), aycynoy (21), muytniki (51), uycieis (33).
Raksteibā škierti divskani [iu] i [yu], pīmāram, jiures (18), iudienia (91), bet byuſi (65), gryuds (93).
Divskaņs [ie] raksteits kai ie, pīmāram, ak. ćiertumus (60), dźierdeja (12), lai gon na vysod konsekventi.
Divskaņs [uo] parosti apzeimuots ar vīnu burtu o, pīmāram, goja (60), gromotu (57), mójas (45), zoles (29).
Reizem divskaņa ei vītā raksteits garuo voi eisuo patskaņa burts i vai y, seviški vuordu izskaņuos: dariit (60), liidz (10), liidzibu (20), ſacyja (57), tayſnibas (42), bet: tayſnieyba (85), licieybu (45), wareygs (35).
Leidzskani piec pūļu raksteibys parauga meikstynuoti voi nu ar meikstynuojuma zeimi, voi ar i, kas īt aiz leidzskaņa burta: aćś (49), dźeyws (69), mań (48) i bruniots (27), ganieybu (48), tiewi (65).
Taipat kai pūļu raksteibā škierti meikstais i cītais l: ćelim (68), laużu (22) i gołwu (33), gułtas (33).
Leidzskaņs [š] apzeimuots ar sz vai ſz: apgayſmoſzonas (81), szkàparś (56), wuszkas (40), bet [č] – ar cz: czyuszkas (44), ołgoczs (40).
Evangeleju tulkuojuma volūdys pamatā ir Dīnvydlatgolys izlūksnis, gruomotā atrūnamys daudzys vēļ myusu dīnuos mozuok voi vairuok pazeistamys volūdys paruodeibys. Vysvairuok tū varim saceit par darbeibys vuordu formom. Varim minēt, pīmāram, paguotnis avā- calmus: tiey gudynowa Diwu (6), głobowa wyſſus tus wordus (15), ſorgowa nakti łùpu ſowu (5), vieliejuma formys ar -m- i atškireigom galūtnem kotrai personai, pīmāram, es byutum tu pasacyjis (84), kad tiey stundie àtis, tu pimynatumet (45), tagadnis i-calma formys: wârym celi zynot (85), redz tù, kù jùs redźit (60).
Atrūnamys ari myusu dīnuos jau pagaisušys volūdys paruodeibys kai vielejuma izteiksme ar formantu -b-, pīmāram, jo es na byutub daryis dorbus ſtorp winim (98), kad es kołpotub (93), kad mes atsacitubem tim, kotry mums syutija (3), kad jus zynotubet (67),
Evangeleju gruomotā atrassim ari vairuokys cytys izlūkšņu paruodeibys, kurys myusu dīnuos mudri gaist, pīmāram, dažus divdabus: ku sòka àſſamu tu Cyłwaka Dàłu (88), redzieja ſtabulnikus un daudz laużu bràcamu (72); atroda winiu Baznieyca, sèdiit ſtorp Rakstamocitoju (14), redzeja cytus uz tierga, bez dorba ſtoweyt (20).
Ar prīdieklim atvasynuotajim darbeibys vuordim atgrīziniskuo morfema ir -si-, pīmāram, apſidusmowa (10), atſigriźe (7), paſirodija (37), na -sa-, kai tū aizviņ runoj latgaliskajuos izlūksnēs. Atrassim ari divkuorteju atgrīziniskū formantu, t. i., vīnu storp prīdiekli i sakni, ūtru vuorda beiguos, pīmāram, naſigryſtus (14), paſidźieras (16), nuſibeydos (13), naſiſtojos (7).
Ari vuordu kruojumā daudz latgaliskūs izlūkšņu vuordu, pīmāram, soła ‘cīms’, bierzums ‘garuma mārvīneiba’, wuszkas, sprież, uycot ‘muocit’, izbudawot, kułâ, ari ar goreigū dzeivi i bazneicu saisteituo leksika, pīmāram, spowiede ‘grāksyudze’, pakuta ‘grāku nūžāluošona’, wayd ‘nūžāloj’, godnys ‘cīneigs’.
Lejislatvīšu raksteibys tradicejis ītekme vysu vaira radzama morfologiskūs formu lītuojumā. Vysā konsekventi lītuotys sīvīšu dzimtis nomenu vīnskaitļa genitiva i daudzskaitļa nominativa i akuzativa golūtnis -as, -es , pīmāram, dinas (73), witas swàtas (73), mèles (59), ſirdies łobas un prycigas (23). Sporadiski ari golūtnis -ys, -is: gryudam sunapis (19), gobołu zywys càptas (38). Lītuotys deminutivu izskanis -iņš, -iņa: łaywinia (18), mozinim (81), gałdinia (88), bet: bernienſz ( 88; 97), bernieni (96).
Sūpluok latgaliskajom izlūksnem rakstureigajom primarūs darbeibys vuordu nuokūtnis formom, pīmāram, na pames (58) ir ari lejzemnīkim rakstureiguos, pīmāram, krytieys (74), edieyſim (63).
Lokativa forma bīži veiduota ar ikſz, ikzan + genitivs: Und tyćejuſzy ir ikſzan winia mociekli jo (16); bet kad byutu ti wordi iſpildieyti, kotry ikſzan istodiuma ju rakſtieyti ir (99); na pames ikſz tiewis akminia wiers akminia (58).
Lejislatvīšu raksteibys tradicejis ītekme radzama ari vīt- nīkvuordu lītuojumā: viņš, viņa i sūpluok jis, jei: Und wini jam paſacyja (13); Tod winsz ćelis pajeme Barnu un Moti Jo (12);
Vītnīkvuords kotrys lītuots ari ar nūzeimi ‘kurs’: ar akminim nùſiti tùs, kotry uz tiewim ir syutiti (8); Byja gayſme eyſta, kotra apgaysmoy ikwinu Cyłwaku, kotrys atit uz szu Paſauli (7); Swati ir ti, kotry ir nukumuſzy, ayſto wini byus iprycynoti (99).
Ari leksikā atrassim lejislatvīšu vuordus, parosti puorlyktus latgaliskūs izlūkšņu skaņu sistemā, pīmāram, atnoće, kùtś, luti, ſlinkas, sudrabs. Ar lejislatvīšu vacūs rokstu ītekmi acimradzūt skaidrojams saikļa und ‘un’ bīžais lītuojums: Und atſigryźe atpakal gony (7); Und tiey tymâ poſza ſtundiê atgojusie (11).
Nasaverūt iz daudzūs raksteibys i gramatiskūs formu lītuojuma nakonsekveņču, evangeleju tulkuojumā ir vītejom izlūksnem atbylstūša volūda i tam laikam samārā preciza raksteiba. Klaidu lobuojums gruomotys beiguos (Errata sic corrige) līk dūmuot, ka tulkuotuoji pi ituo dorba struoduojuši ar lelu atbiļdeibu. Juojam vārā ari tys, ka jī ir bejuši cyttautīši i na vysi vīnaiž labi protuši latvīšu volūdu.
Leidzeiga raksteiba ir vysuos cytuos 18. godu symta beigu i 20. godu symta suoku latgalīšu gruomotuos.
Kod 19. godu symta 30. godūs Pūlejā nūteik raksteibys reforma, ari puors latgalīšu gruomotu autoru suoc raksteit piec juos parauga. Golvonuo ituos reformys byuteiba – divskaņa ūtruo komponenta apzeimuošona ar j, navys y. Tū redzim Gustava Manteifeļa dorbūs. Ilustracejai dzejūļs Asmu zemnīks laimeigs:
Kormi glejti, trauki tiejry, / Drebiu tiejnia pylna, / Stali zyrgi kaj komuli / Dzielža roti jauni.
Leidzeiga raksteiba (tikai daudz nakonsekventuoka) ir ari, pīmāram, Jezupa Macileviča praktiskūs padūmu gruomotā Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel’ziemniku Łatwiszu, ari J. Kurmina vuordneicā.
Tūmār mynātais jaunynuojums na vysod rokstūs teik īvāruots. Laikam pastuovūšuo raksteibys tradiceja ir par daudz stypra. Dažuos 19. godu symta vyds gruomotuos tikai divskaņa ei ūtrais komponents ir j, puorejī divskani raksteiti ar y.
19. godu symta ūtrajā pusē Latgolā, taipat kai Leitovā, ir drukys aizlīgums. Nadaudzajuos lyugšonu gruomotuos, kas teik puordrukuotys uorzemēs, volūda ir klaidu pylna i saprūtams, ka ni par kaidu nūteiktu raksteibys tradiceju navar runuot. Tok itymā laikā, kod nav gona drukuotuo vuorda, Vitebskys gubernis latvīšu zemnīki poši roksta gruomotys ar rūku. Sasaglobuojušī rūkroksti ruoda, ka leluokuo daļa nu jūs nav īvāruojuši pūļu raksteibys reformu. Tū redzim i Andryva Jūrdža, i Svylānu dzymtys gruomotā, kas atsarūn Nacionaluos bibliotekys Rūkrokstu i ratūs gruomotu nūdaļā. Tūmār puors rūkrokstūs divskani konsekventi raksteiti ari ar j.
19. godu symta beiguos zynuotniskom vajadzeibom teik laseiti i drukuoti latgalīšu folklorys i etnografejis materiali. Tī ir kai pošu latvīšu, tai cyttautīšu pīraksteiti.
Nūzeimeiguokī nu jūs ir Pītera Smeltera Tautas dzíșmu, posoku, meiklu un parunu woceleite, kas izdūta 1899. godā Reigā, Juoņa Plīkšāna Dinaburgas apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražu apraksts, ari cyti folklorys i etnografejis materiali, kas atrūnami Eduarda Voltera sastateitajā kruojumā Материалы для этнографии латышскаго племени Витебской гувернии, kas izdūts 1890. godā Sanktpīterburgā. Krakovys Zynuotņu akademejis aizdavumā Rēzeknis i Viļānu apleicīnē tautys dzīsmis, puosokys, cytus folklorys i etnografejis materialus ir lasiejuse Stefaneja Uļanovska. Ar nūsaukumu Łotysze Inflant Polskich jī publicāti Krakovys Zinuotņu akademejis izdavumā Zbiór wiadomości do antropologii krajowej 1892. godā.
Itūs materialu pīraksteituoji ir raudziejuši vītejū runu atveiduot vīnkuoršuokā raksteibā. Ilustracejai rindys no S. Uļanovskys folklorys pīrokstu:
Dīwień, dūď ar gūdru bōrtiś, ar stypru wiējktiś.
Soŭas motis malna putra łoboka kaj pamotis bołta.
Klusyjs jīudińs dzīlos mołas īzraun.
20. godu symta pyrmī 20 – 30 godi latgalīšu raksteibā ir mekliejumu i diskuseju laiks (par tū varim puorskaiteit, pīmāram, Līgys Ciršys pietejumā Latgaliešu ortogrāfijas jautājumu risinājums no 1904. līdz 1929. gadam (Rēzekne, 1999).
Raksteiba ituo laika presis izdavumūs ir gondreiž kotram cytaida. Itymā laikā par ortografejis vaicuojumim teik sprīsts 1907., 1918., 1921., 1923. i 1927. goda apsprīdēs. Beidzūt 1929. godā teologa Pītera Stroda vadeituos komisejis izstruoduotūs pareizraksteibys nūsacejumus apstyprynoj Izgleiteibys ministreja, i jī ir bejuši spākā leidz pat myusu dīnu.
Tys beja lels sūļs iz prīšku latgalīšu raksteibys normeišonā, tok itī nūsacejumi naatrysynuoja vysys raksteibys problemys. Par jom ir rakstejs pats Pīters Strods (apsavērt, pīmāram, Strods P. Latgaļu dialekta ortografijas problemas // Rokstu krōjums latgaļu drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu atcerei. – Daugavpiļs, 1944, 365-372), ari 2000. godā ASV myužeibā aizguojušais ituos komisejis lūceklis Fraņcs Zeps.
Īsavērsim Fraņča Zepa rokstā Napabeigta latgaļu ortografijas reforma, kas publicāts žurnala Dzeive 161. numerī i puorpublicāts Tāvu zemes kalendarā 1996. Kai pastreipoj Fraņs Zeps, Dr. P. Stroda komisejai beja vareiba tikai īsuokt raksteibys reformu pyrms 1934. goda apvārsuma. Fraņcs Zeps ari pīmiņ vairuokus Pītera Stroda vadeituos komisejis naizsprīstūs vaicuojumus, kuri pavālūši gaida izlemšonu. Tī ir :
divskaņa [uo] apzeimuošona ar uo, navys ō (muote, svuorks, pļuoviejs),
divskaņa [ie] apzeimuošona ar ie, navis ar ē (piersts, dzierdēt, navys pērsts, dzērdēt),
saskanis likuma īvāruošona (zyrgs – zyrgy voi zirgi?),
burtu i un y lītuošona.
Atdzymstūt latgaliskajai presei i literaturai, 1989. godā tyka izveiduota ortografejis komiseja profesora Ontona Breidaka vadeibā, kurei izstruoduoja latgalīšu raksteibys pamatnūsacejumus, jamūt vārā mynātūs vaicuojumus. Beja dūmuots izstruoduot ari latgalīšu rokstu volūdys normativū gramatiku, piec tam papyldynuot i precizēt raksteibu, atsabolstūt iz gramatikys lykumu. Piec profesora Ontona Breidaka aizīšonys myužeibā 2002. godā ortografejis vaicuojumu apsprīsšona apsastuoja.
2003. goda februarī Latgolys Studentu centrs organizēja Latgolys laiceiguos i goreiguos inteligencis puorstuovu apsprīdi par latgalīšu raksteibys reformys pabeigšonu. Diskusejā pīsadalēja kai volūdnīki i sabīdryskī darbinīki, tai Romys katuoļu Bazneicys puorstuovi. Juos rezultatā tyka pījimts viesturyskais lāmums latgalīšu orotgrafejis nūsacejumu izstruodi atstuot volūdnīku ziņā i izveiduot ortografejis komiseju.
Komiseja suoce struoduot 2003. goda junī. Dorba gaitā izstruoduotais Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu projekts tyka publicāts presē, kab skaiteituojim byutu vareiba par jū izasaceit. Komiseja izstruoduoja Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus, kas tyka publicāti Latvijas Vēstnesī 2007. goda 18. oktobrī. Itymūs nūsacejumūs ītvarta ari vuordu i gramatiskūs formu pareizraksteiba resp. latgalīšu rokstu volūdys gramatikys konspekts.
Raksteiba un ortografeja ir cīši vuoreigi vaicuojumi, partū ir piļneigi saprūtams, ka sabīdreibys nūstuoja pret Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu projektā paradzātajim jaunynuojumim navarēja byut i, saprūtams, nabeja vīnnūzeimeiga. Vysu- vairuok streidu izsauce jau P. Stroda laikā izskaniejušais īsacejums iz prīšku divkani [uo] apzeimuot ar uo, navis ō.
Pamatā vacuokuo i videjuo paaudze tū saisteja pat ar latga- liskuos identitatis zaudeišanu. Tok tī, kas daudz i kasdīnys roksta latgaliski (i vēļ ar datoru) nanūlīgs uo prīkšrūceibu.
Jamūt vārā, ka 1929. godā pījimtajai Pītera Stroda komisejis izstruoduotajai ortografejai ir gara viesture i jamā saraksteits nūzeimeigs latgalīšu literarais montuojums, piec garu i na vīglu diskuseju pošu ortografejis komisejis lūcekļu vydā tyka nūlamts divskani [uo] iz prīšku atļaut raksteit kai ar vīnai skaiteituoju i raksteituoju daļai īrostū ō, tai ūtrai daļai īrostū uo.
Tys zeimoj, ka jaunuo raksteibys sistema pīļaun obejus divskaņa [uo] apzeimuojumus i itys formalais īmeslis navar byut škierslis juos aizalīgšonai.
Sovu volūdu mes varim nūkaut voi nūsorguot tikai poši, i myusu pošu aizdavums ir saglobuot sovu rokstu tradiceju i atteisteit jū atbylstūši jaunuokajim volūdnīku pietiejumim i atzynumim.
Struodojūt pi Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu, tyka ryupeigi analizāta gramatiskūs formu variantu izplateiba latgaliskajuos izlūksnēs i atseviškūs gadejumūs tyka pīļauts ari puors gramatiskūs formu paralels lītuojums.
Nadaudz saleidzynuosim 2007. goda pareizraksteibu, kas ir topuse iz P. Stroda ortografejis pamata, i 1929. godā pījimtū voi t. s. P. Stroda ortografeju. Tys ļaus lobuok īsavērt atškireibys i leidzeibys.
2007. goda raksteibys nūsacejumu īvodā pasaceits, ka latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatā ir Juosmuižys, Vuorkovys, Vydsmuižys, Viļānu, Sakstagola, Ūzulainis, Makašānu, Drycānu, Gaigalovys, Bieržu, Tiļžys i Nautrānu izlūkšņu sistema, kurei vysu lobuok ir pagluobuse latgaliskajom izlūksnem rakstureiguos pazeimis. Morfologiskūs formu pareizraksteibā jimtys vārā ari cytu latgaliskūs izlūkšņu plašuok izplateituos paruodeibys. Atseviškūs gadīņūs pīļauti paraleli pareizraksteibys normu varianti, kuri Nūsacejumu tekstā raksteiti mozuokim burtim.
Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim ir divejis dalis:
Itamā nūdaļā paruodeitys golvonuos skaņu i burtu atbiļsmis.
Ar burtim a, e, i, y, o, u apzeimoj eisūs patskaņus a, e, i, y, o, u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls.
Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō (sōļs).
Atseviška apakšnūdaļa veļteita puorskanis lykumam. Puorskaņa ir rakstureiga tikai latgaliskajom izlūksnem i, kai tū atzeist volūdnīki, ir sasaglobuojuse vaca volūdys paruodeiba, kaidys nav cytūs latvīšu volūdys dialektūs.
Raksteibā atspūguļojams puorskanis lykums, t. i., īprīkšejuos ziļbis patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe. Ziļbis kvalitate mainuos piec nūteiktu lykumu:
a : e (azars – ezereņš, malns – meļneica)
a : o (acs – ocu, rakt – rokdams)
ā : ie (bārzs – bierzeņš, lāns – lieneigs)
ē : ie : ā (ēst – iesšu – āzdams, sēdēt – siedieju – sādādams)
i : y (likt – lyku, zivs – zyvu)
y : i (styga – stidzeņa, tylts – tiļteņš)
o : a (oltors – altareits, smolks – smaļceņš).
Tuoļuok viereiba dagrīzta leidzskaņu meikstynuošonai.
Itei plašuo nūdaļa byuteibā ir eiss latgalīšu rokstu volūdys gramatikys konspekts. Saleidzynuosim puors byutiskuokuos atškireibys Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumūs nu 1929. goda nūsacejumim, kuri atspūguļuoti ari P. Stroda Pareizraksteibas vōrdneicā 1933. godā.
| 1929. goda Nūsacejumu | 2007. goda Nūsacejumu |
| Lītvuords | |
| Izskaņa -ija(Latvija) | Izskaņa -eja(Latveja) Personvuordūs pieļaunama ari izskaņa -ija (Marija, Valerija). |
| Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa
nominativā un akuzativā ir golūtne -as; golvas,
lopas, aiz meikstynuota (meiksta) leidzskaņa -
golūtne -es; vacaines. Pīļaunamys ari golūtnis -is, -ys. |
Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā,
daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -
ys; golvys, lopys, aiz meikstynuota (meiksta)
leidzskaņa - golūtne -is; dalis, kuojis, vacainis. Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -as (galvas, lopas). |
Darbeibys vuordu ar -uot nanūteiksmē (dūmuot, skoluot) konjugaceja piļneibā sakreit ar P. Stroda Pareizraksteibas vōrdneicu, tok niu teik pīļauti ari varianti – tagadnis daudzskaitļa 2. personys formys ar -te (dūmojte), paguotnis formys ar -ov- (skolovu, dūmovu, ratynovu). Pādejuos 1929. godā tyka pījimtys, bet P. Stroda Pareizraksteibas vōrdneicā natyka ītvartys.
2. i 3. konjugacejis darbeibys vuordu ar -eit (pīmāram, laseit, peļneit) nanūteiksmē konjugaceja ari saskaņ ar P. Stroda Pareizraksteibas vōrdneicu, tok ir pīļaunamys ari paralelformys: paguotnē peļnieju, peļnieji, peļnēja, peļnējam, peļnējat i lasieju, lasieji, lasēja, lasējam, lasējat, nuokūtnis formys peļnēs, peļnēsim, peļnēsit; lasēs, lasēsim, lasēsit.
Atsaškir ari 2. i 3. konjugacejis darbeibys vuordu ar -ēt (pīmāram, kavēt, redzēt) raksteiba.
| kavēt, redzēt 1933. goda Pareizraksteibas vōrdneicā: | |||
| tagadne | paguotne | nuokūtne | |
| Vsk 1. persona | kaveju, radzu | kavēju, redzēju | kavēšu, redzēšu |
| Vsk 2. persona | kavej, redzi | kavēji, redzēji | kavēsi, redzēsi |
| 3. persona | kavej, redz | kavēja, redzēja | kavēs, redzēs |
| Dsk. 1. persona | kavejam, redzim | kavējom, redzējom | kavēsim, redzēsim |
| Dsk. 2. persona | kavejat, redzit | kavējot, redzējot | kavēsti, redzēsit |
| kavēt, redzēt 2007. goda Nūsacejumūs: | |||
| Vsk. 1. persona | kaveju, radzu | kavieju, redzieju | kaviešu, redziešu |
| Vsk. 2. persona | kavej, redzi | kavieji, redzieji | kaviesi, redziesi |
| 3. persona | kavej, redz | kaveja, redzēja | kavēs, redzēs |
| Dsk. 1. persona | kavejam, redzim | kaviejom, redziejom | kavēsim, redzēsim |
| Dsk. 2. persona | kavejat, redzit | kaviejot, redziejot | kavēsit, redzēsit |
| Pīlaunamys ari paguotnis formys kavēja, kavējam, kavējat, ari redzēja, redzējam, redzējat, nuokūtnis formys: kaviešu, kaveisi, ari redziešu, redziesi. | |||
2007. goda nūsacejumūs par normu atzeiti vairuoki divdabi, kas nabeja ogruok. Niule ir lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi ar -s, -ūte, -ūts, daudzskaitlī -ūši, -ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys, -škūte, -škūts, daudzskaitlī – -škūši, -škūšys: veškys, veškūte, veškūts, veškūši, veškūšys.
Dūta ari detalizāta cytu vuordu škiru (vītnīkvuordu, skaitļa vuordu apstuokļa vuordu) pareizraksteiba.
Laiks ruodeis, kai jaunī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim īsadzeivuos tautā. Var byut, ka puors vaicuojumu vēļ byus precizejami.
Anna Stafecka
2007. goda 28. septembrī
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. goda 22. augusta nūsacejumu Nr. 287 “Vaļsts volūdys centra ekspertu komisejis nūlykums” 1. i 13. punktu Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu ortografejis apakškomiseja nūsprīž:
Vaļsts volūdys centra direktors A. Timuška
Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis
Latgalīšu ortografejis apakškomisejis prīšksādātuoja
A. Stafecka
Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu (iz prīšku tekstā – Nūsacejumi) mierkis – tyvynuot raksteibu tautys runai, tymā pošā laikā respektejūt jau pastuovūšū raksteibys tradiceju, kurys pamatā ir Latvejis Republikys Izgleiteibys ministrejis 1929. godā apstyprynuotī latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi. Raksteiba pylnveiduota iz latgaliskūs izlūkšņu fonetikys, morfologejis un vīnuošonuos pamata, turpynojūt un papyldynojūt Pītera Stroda un Ontuona Breidaka vadeitūs komiseju dorbu un eistynojūt jūs īceris.
Latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatā ir Juosmuižys, Vuorkovys, Vydsmuižys, Viļānu, Sakstagola, Ūzulainis, Makašānu, Drycānu, Gaigalovys, Bieržu, Tiļžys un Nautrānu izlūkšņu sistema, kurei vyslobuok ir pagluobuse latgaliskajom izlūksnem rakstureiguos pazeimis. Morfologiskūs formu pareizraksteibā jimtys vārā ari cytu latgaliskūs izlūkšņu plašuok izplateituos paruodeibys. Atseviškūs gadejumūs pīļauti paraleli pareizraksteibys normu varianti, kuri Nūsacejumu tekstā raksteiti mozuokim burtim.
Latgalīšu personu vuordi, uzvuordi un Latgolys vītu vuordi latgaliskajūs tekstūs rokstomi saskaņā ar itim Nūsacejumim.
Ar burtim a, e, i, y, o, u apzeimoj eisūs patskaņus a, e, i, y, o, u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls.
Ar burtim ā, ē, ī, ū apzeimoj garūs patskaņus a, e, i, u: dāls, dzēst, īva, ūga.
Šaurūs i plotūs patskaņus e, ē apzeimoj burti e, ē: padebess, svešs, mes, zeme, plēst.
Burts y apzeimoj cītū patskani i: vysod, zyrgs.
Burts ē apzeimoj tikai garū patskani e: ēst, vēļ.
Divskaņus roksta ar burtu savīnuojumim ai, au, ei, ie, iu, yu, ou, ui, uo: maize, saule, zeile, sierms, niule, lyugt, klouga, puika, suoļs.
Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō (sōļs).
Škirama patskaņu i, y, divskaņu iu, yu raksteiba.
Vuorda suokumā roksta iu: Iubuļs, iudiņs, iudris.
Aiz g, j, k roksta i voi iu: giva, jimt, kimūss; giut, jiura, kiuļs.
Aiz č, r, š, ž roksta y voi yu: čyguons, čyvynuot, grybu, ryka, šys, šyvums, Žykars; gryuds, šyut, žyužuot, izjamūt gadīņus, kod nuokušajā ziļbē ir meikstynuotuoja skaņa: čivinēt, gribēt, riceņa, šivieja, žideņš.
Raksteibā atspūguļojams puorskanis lykums, t. i., īprīkšejuos ziļbis patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe. Ziļbis kvalitate mainuos piec nūteiktu lykumu:
a : e (azars – ezereņš, malns – meļneica)
a : o (acs – ocu, rakt – rokdams)
ā : ie (bārzs – bierzeņš, lāns – lieneigs)
ē : ie : ā (ēst – iesšu – āzdams, sēdēt – siedieju – sādādams)
i : y (likt – lyku, zivs – zyvu)
y : i (styga – stidzeņa, tylts – tiļteņš)
o : a (oltors – altareits, smolks – smaļceņš)
Izrunā vysi leidzskani ir cīti voi meikstynuoti (meiksti). Meikstūs leidzskaņu burtus ģ, ķ, ļ, ņ roksta, kod aiz jūs ir a, ā, au, o, u, ū, uo: kuģa, Ķuzāns, ļaut, ņaudēt, dat. rūtaļom, pļuove, lok. Seiļūs. Leidzskaņu burtus nameikstynoj, kod aiz jūs ir e, ē, i, ī voi ei, ie, iu: saule, lēkt, likt, kugis, līkt, neit, lieni, kiula, šliukt. Meikstūs leidzskaņu burtus roksta, kod aiz jūs ir voi ir bejušys meikstynuotuojis skanis: atpakaļ, seņ, bruoļs (bet bruoli), akmiņs (bet akmini), viļņs (bet viļni), eņgeļs (bet eņgeli), ceļt, maļt, suņs, pīkaļne, Aņce, Jaņcs i tml.
Leidzskaņu burtus l un n nameikstynoj jaunuokūs aizjimtūs vuordūs: kultura, instituts, inteligence, tolerance i tml.
Lītvuorda izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā lītvuordam ir itaidys izskanis: -aiņs (kulaiņs), -aine (vacaine), -aite (ziernaite), -aklys (pynaklys), -akla (vadakla), -aļs (takaļs), -ale (gruobale), -āks (bārnāks), -āns (bruolāns), -eiba (teireiba), -eica (muoseica), -eits (bruoleits), -eite (prīdeite), -eja (Latveja), -eklis (adeklis), -ekle (lutekle), -eļs (zīmeļs), -ele (dvēsele), -ers (Deļvers), -iejs (vediejs), -ieja (nesieja), -ine (meitine), -(i)nīks (saiminīks, patmaļnīks), -(i)neica (saimineica, puorneica), -ins (riekins), -iņs (iudiņs), -iuņs (pārkiuņs), -iune (alkiune), -ive (jaunive), -īņs (viļcīņs), -īne (tuolīne), -īts (kolupīts), -īte (latgalīte), -yns (zūsyns), -yuns (Rušyuns), -yune (viersyune), -ols (vīsols), -ola (mosola), -ova (rīškova), -ovys (rogovys), -šona (ceļšona), -šonuos (ceļšonuos), -tivs (kuostivs), -tive (slauktive), -tova (tierguotova), -tuojs (skaiteituojs), -tuoja (skaiteituoja), -ucs (rupucs), -uks (vaiņuks), -uls (cakuls), -ule (stabule), -uļs (kukuļs), -ums (teirums), -uojs (āduojs), -uoja (āduoja), -uons (bazneicuons), -uve (skotuve), -ūls (veitūls), -ūņs (lītūņs), -ūne (meikstūne).
Personvuordūs pīļaunama ari izskaņa -ija (Marija, Valerija).
Nu atgrīziniskūs darbeibys vuordu atvasynuotajūs lītvuordūs storp prīdiekli un sakni roksta sa: apsavieršona, atsavasaluošona, dasarunuošona, īsatīpšona, nūsabeišona, pasaruodeišona, puorsaiesšona, sasatikšona, aiz prīdiekļu ar iz, aiz- roksta a (aizalīgšona, izarauduošona). Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgšona, apsarunuošona).
Pīļaunama ari lītvuordu raksteiba ar za: sazatikšona, nūzabeišona.
Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -eit nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms -ei- (peļneit – peļneišona), atvasynuojumūs ar -jums -j- prīškā roksta -e- (nūsacejums).
Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -ēt nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms -ie- (meklēt – mekliešona), atvasynuojumūs ar -jums -j- prīškā roksta -ie- (mekliejums).
Pīļaunama ari raksteiba ar -ei- (meklēt – mekleišona, slavēt – slaveišona).
Catūrtuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -a: golva, lopa. Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -ys: golvys, lopys, aiz meikstynuotuo (meikstuo) leidzskaņa – golūtne -is: dalis, kuojis, vacainis.
Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -as (golvas, lopas).
Pīktuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -e: depe, egle, zeme. Vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -is: depis, eglis, zemis.
Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -es (depes, egles, zemes).
Vīnskaitļa dativā roksta golūtni -ei: depei, eglei, zemei, lokativā – golūtni -ē: depē, eglē, zemē.
Vīnskaitļa dativā rokstoma golūtne -ei: naktei, sirdei.
Īpašeibys vuordu izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys īpašeibys vuordu izskanis: -aids (cytaids), -aida (cytaida), -ains (dūbains), -aina (muolaina), -aine (calaine), -eica (meļneica), -eigs (veseleigs), -eiga (struodeiga), -eims (vāleims), -eima (tuoleima), -ejs (viersejs), -eja (suoleja), -eņš (mozeņš), -eņa (mozeņa), -iņs (muoliņs (pūds)), -ine (kūcine (laiva)), -iņka (moziņka), -iņks (moziņks), -iska (geografiska), -iskys (latgaliskys), -yska (uoryska), -iškys (meļniškys), -yns (eistyns), -ojs (sulojs), -oja (muoloja), -ons (soldons), -ona (slovona), -uots (lopuots), -uota (dyumuota).
Pamata skaitļa vuordu pareizraksteiba: vīns – vīna, div(i), diveji – divejis, treis, četri – četrys, pīci – pīcys, seši – sešys, septeni – septenis, ostoni – ostonis, deveni – devenis; desmit, četrpadsmit, pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit, ostoņpadsmit, deveņpadsmit, četrdesmit, sešdesmit, septeņdesmit, ostoņdesmit, deveņdesmit, symts, tyukstūša, miļjons, miļjards.
Pīļaunamys ari skaitļa vuordu formys četrupadsmit, četrudesmit.
Kuortys skaitļa vuordu pareizraksteiba: pyrmais – pyrmuo, ūtrais – ūtruo // ūtrei, trešais – trešuo, catūrtais – catūrtuo, pīktais – pīktuo, sastais – sastuo, septeitais – septeituo, ostoitais – ostoituo, deveitais – deveituo, dasmytais – dasmytuo, symtais – symtuo, tyukstūšais – tyukstūšuo, miļjonais – miļjonuo, miļjardais – miļjarduo.
Lītojamys ari kuortys skaitļa vuordu formys ar nanūteiktū golūtni: ūtrys – ūtra, trešs – treša, dasmyts, pīcpadsmyts, divdesmit pīkts.
Škierti roksta nanūteiktūs vītnīkvuordus ar kas (kas naviņ, kas nabejs), kazyn (kazyn kas, kazyn kaids – kazyn kaida, kazyn kurs – kazyn kura), nazyn (nazyn kaids – nazyn kaida, nazyn kas, nazyn kurs – nazyn kura), koč (koč kaids – koč kaida, koč kas, koč kurs – koč kura), kod (kod kaids – kod kaida, kod kas, kod kurs – kod kura).
Škierti roksta ari nanūteiktūs vītnīkvuordus: kaids nakaids – kaida nakaida, kas nakas, kurs nakurs – kura nakura, kaids nabejs – kaida nabejs, kurs nabejs – kura nabejs.
Vītnīkvuordu jis – jei, itys – itei, šys – šei, tys – tei, myusejais – myusejuo, jiusejais – jiusejuo, munejais – munejuo, sovejais – sovejuo, kurais – kuruo, sevkurais – sevkuruo, kai ari nūteiktūs vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys roksta ar -ūs: jūs, itūs, tūs, šūs, myusejūs, jiusejūs, munejūs, sovejūs, kurūs, sevkurūs.
Pīļaunama ari golūtne -ū: jū, itū, tū, šū, myusejū, jiusejū, munejū, sovejū, kurū, sevkurū.
Ar prīdieklim atvasynuotūs darbeibys vuordūs storp prīdiekli un sakni roksta sa: atsagrīzt, nūsapērt, sasasukuot, aiz prīdiekļu iz-, aiz- roksta a (izavest, aizaklīgt). Pīļaunama ari darbeibys vuordu raksteiba ar za: sazavasaluot, pazarunuot.
Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgt, apsarunuot).
Ūtruos konjugacejis darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta izskanis:
-(yn)uot: staiguot, skoluot, dadzynuot;
-eit: miereit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt – mērīt);
-ēt: gribēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt – gribēt).
Trešuos konjugacejis darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta izskanis:
-eit: gaideit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt – gaidīt),
-ēt: ticēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt – ticēt).
| 1. | dūmu | īmu | asu |
| 2. | dūd | ej | esi |
| 3. | dūd | īt | ir |
| 1. | dūmam | īmam | asam |
| 2. | dūmat | ejat | asat |
Pīļaunamys ari vīnskaitļa 1. personys formys dūdu, eimu, asmu, daudzskaitļa 1. personys formys dūdam, eimam, daudzskaitļa 2. personys formys dūdat, eimat, īmat, ejte.
Darbeibas vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, ir itaidys personu formys:
| Tagadne | Paguotne | Nuokūtne | |
| 1. | dūmoju | dūmuoju | dūmuošu |
| 2. | dūmoj | dūmuoji | dūmuosi |
| 3. | dūmoj | dūmuoja | dūmuos |
| 1. | dūmojam | dūmuojom | dūmuosim |
| 2. | dūmojat | dūmuojot | dūmuosit |
Pīļaunamys ari tagadnis daudzskaitļa 2. personys formys ar -te (dūmojte), paguotnis formys ar -ov- (skolovu, dūmovu, ratynovu).
Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys:
| Tagadne | Paguotne | Nuokūtne | |
| 1. | peļneju | peļneju | peļneišu |
| 2. | peļnej | peļneji | peļneisi |
| 3. | peļnej | peļneja | peļneis |
| 1. | peļnejam | peļnejom | peļneisim |
| 2. | peļnejat | peļnejot | peļneisit |
Pīļaunamys ari paguotnis formys peļnieju, peļnieji, peļnēja, peļnējam, peļnējat; nuokūtnis formys peļnēs, peļnēsim, peļnēsit.
Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys:
| Tagadne | Paguotne | Nuokūtne | |
| 1. | kaveju | kavieju | kaviešu |
| 2. | kavej | kavieji | kaviesi |
| 3. | kavej | kavēja | kavēs |
| 1. | kavejam | kaviejom | kavēsim |
| 2. | kavejat | kaviejot | kavēsit |
Pīļaunamys ari paguotnis formys kavēja, kavējam, kavējat; nuokūtnis formys: kaveišu, kaveisi.
Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys:
| Tagadne | Paguotne | Nuokūtne | |
| 1. | losu | laseju | laseišu |
| 2. | losi | laseji | laseisi |
| 3. | losa | laseja | laseis |
| 1. | losom | lasejom | laseisim |
| 2. | losot | lasejot | laseisit |
Pīļaunamys ari paguotnis formys lasieju, lasieji, lasēja, lasējam, lasējat; nuokūtnis formys lasēs, lasēsim, lasēsit.
Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys:
| Tagadne | Paguotne | Nuokūtne | |
| 1. | radzu | redzieju | redziešu |
| 2. | redzi | redzieji | redziesi |
| 3. | redz | redzēja | redzēs |
| 1. | redzim | redziejom | redzēsim |
| 2. | redzit | redziejot | redzēsit |
Pīļaunamys ari paguotnis formys redzēja, redzējam, redzējat; nuokūtnis formys redzeišu, redzeisi.
Vysim bezprīdiekļa atgrīziniskajim darbeibys vuordim eistineibys izteiksmē vīnkuoršajā tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1. personā roksta golūtni -ūs, 2. personā – golūtni -īs. 3. personā i daudzskaitļa 1. i 2. personā golūtnis atsaškir: -ās, -amēs, -atēs (tag. nasās, nasamēs, nasatēs); -uos, -omēs, -otēs (tag. losuos, losomēs, losotēs; pag. vuicejuos, vuicejomēs, vuicejotēs); -īs, -imēs, -itēs (tag. turīs, turimēs, turitēs, nuok. ruodeisīs, ruodeisimēs, ruodeisitēs); -ēs, -emēs, -etēs (pag. vērēs, vēremēs, vēretēs).
Pavielis izteiksmis daudzskaitļa 2. personā ir golūtne -it, -itēs: nesit!, vuicitēs! Paralelys formys ir darbeibys vuordam īt: ejte!, ejit!
Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, -uot un -ynuot, daudzskaitļa 2. personā pīļaunamys formys ar -te: kavejte!, skolojte!, mozgojte!, mūdynojte!
Vieliejuma izteiksmē vysuos personuos teišajim darbeibys vuordim ir golūtne -tu, pīmāram, īt – ītu, runuot – runuotu, atgrīziniskajim – golūtne -tūs, pīmāram, suoktīs – suoktūs, runuotīs – runuotūs.
Pīļaunamys ari vieliejuma izteiksmis formys ar atškireigom golūtnem kotrai personai: es ītum, tu ītim, jis, jei ītu, mes ītumem, jius ītumet, jī, juos ītu.
Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos tagadnis formys beidzās ar -ūt, -ūtīs: asūt, mozgojūtīs.
Atstuostejuma izteiksmē tagadnē lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -s, -ūte, daudzskaitlī – -ūts, -ūši, -ūšys: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys.
Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos nuokūtnis formys beidzās ar -šūt, -šūtīs, pīmāram, nesšūt, mozguošūtīs.
Atstuostejuma izteiksmē nuokūtnē lītojami ari nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys, -škūte, daudzskaitlī – -škūts, -škūši, -škūškys: neškys, neškūte, neškūts, neškūši, neškūšys; ceļškys, ceļškūte, ceļškūts, ceļškūši, ceļškūšys, laužkys, laužkūte, laužkūts, laužkūši, laužkūšys.
Tagadnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir izskanis -ūšs, -ūša, -ūšais, -ūšuo (dylstūšs, dylstūša, dylstūšais, dylstūšuo).
Paguotnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s un izskanis -use, -ušais, -ušuo (peļnejs, peļnejuse, peļnejušais, peļnejušuo).
Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -eit nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -ej- (lasejs, lasejuse, lasejušais, lasejušuo). Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -ēt nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -iej- (pīredziejs, pīredziejuse, pīredziejušais, pīredziejušuo).
Paguotnis pasivajim lūkomajim divdabim ir izskanis: -ts, -ta, -tais, -tuo (dūts, dūta, dūtais, dūtuo).
Ka darbeibys vuordam, nu kura atvasynuots divdabs, paguotnē golūtnis prīškā ir z (lauze), paguotnis pasivūs lūkomūs divdabu izskanis -ts, -ta prīškā roksta z (lauzts), ka darbeibys vuordam paguotnē ir s, d, t (plēse, gryude, syta), izskanis -ts, -ta prīškā roksta s (plāsts, gryusts, systs).
Paguotnis pasivūs lūkomūs divdabu pareizraksteibā juoīvāroj puorskanis lykums (ēde-āsts, dzēse-dzāsts, redzēja- radzāts, revēja-ravāts).
Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskanis rokstomys itai: -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos (dareidams, dareidama, dareidami, dareidamys, dareidamīs, dareidamuos); -s, -ūte, -ūts, -ūši, -ūšys (nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys).
Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms z, ka paguotnē golūtnis prīškā ir d, t, z (ēst – ēde, āzdams, krist – kryta, kryzdams, lauzt – lauze, lauzdams). Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms s, ka paguotnē golūtnis prīškā ir s (dzēst – dzēse, dzāsdams).
Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu pareizraksteibā juoīvāroj puorskanis lykums: ēde-āzdams, dzēse-dzāsdams, redzēt-radzādams, revēt-ravādams.
Veirīšu i sīvīšu dzimtis īpašeibys vuordam, kuortys skaitļa vuordam, vītnīkvuordam i divdabam daudzskaitļa genitiva golūtne ir -ūs: lobūs, pyrmūs, munejūs, kurūs, plaukstūšūs, paguojušūs, nasamūs, rokstomūs, caltūs, kurūs. Ar -ūs roksta ari vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys: jūs, itūs, tūs, šūs.
Pīļaunama ari golūtne -ū: lobū, pyrmū, munejū, kurū, plaukstūšū, paguojušū, nasamū, rokstomū, caltū; jū, itū, tū, šū.
Nu īpašeibys vuordu darynuotus apstuokļa vuordus roksta itai: lobs – labi, lāns – lieni, vāls – vieli; gauds – gauži, sovaids – sovaiži, drūss – drūši, gleits – gleiši, dreizs – dreiži, augsts – augši; lāts – lieši, rats – reši, smolks – smaļči, zams – zemli.
Lītojamys ari apstuokļa vuordu formys ar -ai (vālai, lātai, ratai, smolkai, zamai).
Kūpā roksta apstuokļa vuordus ar
aiz-: aizkuo, aiztuo;
deļ-: deļkuo, deļtuo;
naz-: nazcik, nazkai, nazkod, nazkur;
pa-: paceļu, pamozam, papylnam;
par-: parkū, partū.
Škierti roksta apstuokļa vuordus ar
naviņ: cik naviņ, kai naviņ, kod naviņ, kur naviņ;
nabejs: cik nabejs, kai nabejs, kod nabejs, kur nabejs;
koč: koč cik, koč kai, koč kod, koč kur;
kod: kod cik, kod kai, kod kod, kod kur.
Škierti roksta ari apstuokļa vuordus kai nakai, kur nakur, kur nabejs, kod nabejs, kod nakod, škārs garum.
Ar eisu patskani roksta prīvuordus deļ, nu, pi. Prīvuordus da, iz lītoj bez īrūbežuojuma.
Prīvuordus aiz, deļ, par kūpā ar vītnīkvuordu roksta škierti: aiz kuo (aiz tuo), deļ kuo (deļ tuo), par kū (par tū).
Škierti rokstomi salyktī saikli deļtuo ka, partū ka, kai – tai, ni – ni, kū – tū.
Savīnuojuma saiklis i, kurs radīs nu vacuokys formys *ir, lītojams bez īrūbežuojuma.
Bīžuok lītojamuos partikulys roksta itai: koč, kod, viņ, naviņ, kazyn, nazyn.
Apstyprynuojuma partikula ir nui, nūlīguma – nā.